Ieteikumi dabai un klimatam draudzīgu pasākumu rīkošanai
Izveidot pasākuma čeklisti Lejupielādēt pilnu rokasgrāmatuKāpēc rīkot dabai un klimatam draudzīgu
pasākumu?
Jebkura mēroga pasākuma rīkošanai nepieciešams liels ūdens, enerģijas un materiālu daudzums, kas rada atkritumus un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Plānojot pasākumu dabai un klimatam draudzīgākā veidā, ir iespējams samazināt tā negatīvo ietekmi! Tiesa, nepastāv viena maģiska formula, kā festivālu, konferenci, sporta spēles vai citus pasākumus pārvērst dabai un klimatam pavisam draudzīgā notikumā. Taču iespēju robežās ir jāmēģina! Kāpēc?
Straujās klimata pārmaiņas ir cilvēka izraisīta problēma, kas kļuvusi par 21. gadsimta lielāko izaicinājumu mums visiem. Siltumnīcefekta gāzes (galvenokārt ogļskābā gāze – CO2) atmosfērā bloķē Saules enerģijas atstarošanu atpakaļ kosmosā, tā paliek uz Zemes un to silda. Procesa rezultātā tiek ietekmēta daba (sausums un mežu ugunsgrēki, plūdi, saldūdens pieejamība u.c.), rodas sociāli draudi (sabiedrības veselības apdraudējums, īpaši neaizsargāto iedzīvotāju grupu), teritoriāls apdraudējums u. tml.
Līdz ar to katra mūsu darbība, kurā tiek ņemta vērā ietekme uz dabu un klimatu, ir būtisks solis klimata pārmaiņu mazināšanā! Tas attiecas arī uz to, kā plānojam un organizējam pasākumus, sākot no dzimšanas dienas svinībām šaurā draugu lokā līdz pat grandiozam publiskam mūzikas festivālam. Pasākumu nozare no dabas un klimata perspektīvas ir īpaša, jo tajā iespējams atrast dažādas aktivitātes, kas rada CO2 emisijas. Ir jāuztur pasākuma norises vieta, gaismošanai, skaņošanai un citām vajadzībām tiek tērēta elektrība, jānodrošina ēdināšana, transports, dzīvošana.
Idejas, kā rīkot dabai un klimatam draudzīgu pasākumu, tiek pētītas, komunicētas un iedzīvinātas jau labu laiku. Šādas prakses ir saistošas vides organizācijām, pasākumu rīkotājiem un visdažādākajiem uzņēmumiem, kā arī aktuālas mediju telpā. Ņemot to vērā, mēs, Latvijas Dabas fonds, projekta «Game On: Neļausim klimata pārmaiņām uzvarēt!» ietvaros esam apkopojuši ieteikumus dabai un klimatam draudzīga pasākuma rīkošanai. To pamatā ir arī mūsu pieredze un ekspertu zināšanas. Mēs ceram, ka šie ieteikumi rosinās vispusīgi izvērtēt pasākumu rīkošanas gaitu, darba posmus un palīdzēs rūpīgāk pārdomāt to norisi!
Ieteikumi ir veidoti, galvenokārt domājot par brīvdabas festivālu vajadzībām un ietekmēm. Taču liela daļa to būs noderīgi arī cita tipa pasākumiem, jo ir daudz izaicinājumu, ar kuriem saskaras gan koncertu organizatori, gan arī konferenču, kāzu vai sporta spēļu rīkotāji. Ieteikumi būs lietderīgi gan pasākumu producentiem, gan dažādiem iesaistītajiem cilvēkiem – māksliniekiem, ēdinātājiem, tirgotājiem, teritorijas uzkopējiem, pasažieru pārvadātājiem, tehniskajiem darbiniekiem, pasākumu telpu saimniekiem, komunikācijas speciālistiem, sponsoriem un pašvaldībām, kuru teritorijā pasākumi notiek.
Rūpes par klimatu var izpausties dažādi: ja vienam saprotamāk ir sākt samazināt atkritumu daudzumu, cits var sākt rēķināt, kā ietaupīt elektrību. Pasākumu rīkotājs var fokusēties uz videi draudzīgu transporta tīklu, bet varbūt kādi brīvdabas pasākuma organizatori ne tikai īpaši rūpēsies par apkārtnes nepiegružošanu, bet arī strādās, lai publiku iepazīstinātu ar vietējām dabas vērtībām. Var izvēlēties savu virzienu, var darīt nedaudz no visa un fokusēties uz paveicamo!
Lai arī pasākuma organizēšana ir sarežģīts un daudzslāņains process, var izšķirt piecus galvenos aspektus jeb sadaļas, par kurām jādomā plānošanas un rīkošanas gaitā: ēdināšana, atkritumi, enerģija un ūdens, transports un vieta. Aicinām iepazīties, kāpēc katra no tām ir nozīmīga no dabas un klimata saudzēšanas viedokļa!
Mūsu patērētā pārtika būtiski ietekmē vidi. Zemes un ūdens resursu izmantošana ir tikai daži mūsu ietekmes piemēri, tāpēc ir jāapzinās mūsdienu pārtikas ražošanas sistēmas un, rīkojot pasākumus, jācenšas nodrošināt pēc iespējas mazāku ietekmi uz dabu un klimatu. Organizatoru rokās ir iespēja apmeklētājiem un dalībniekiem sniegt videi draudzīgākas izvēles. Tā ir iespēja samazināt gan atkritumu daudzumu, gan pārtikas ražošanā radīto CO2 emisiju un patērēto resursu apjomu.
Pārtikas ietekme uz vidi saistās arī ar visu to, kas noticis pirms produktu nokļūšanas pasākumā, proti, tā ir audzēšana, lauksaimniecības zemju iekārtošana (iespējams, bijušajās dabas teritorijās), lauku mēslošana, apstrādāšana ar pesticīdiem, transportēšana, iepakošana.
Pasākuma norises laikā rodas dažādi atkritumi. Atkritumu veidu īpatsvars un apjoms ir atkarīgs no pasākuma tipa, ilguma un vietas. Piemēram, ja pasākumā ir vairākas skatuves, daudz atkritumu var rasties, tās uzstādot un iekārtojot. Atkritumi ir labi redzami atšķirībā no, piemēram, CO2 emisijām, kuras ar aci nevar ieraudzīt. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc bieži vien pasākumu rīkotāju pirmie soļi videi draudzīgāka pasākuma virzienā ir saistīti ar atkritumu daudzuma mazināšanu.
Visvieglāk atkritumu apjomu mazināt, cīnoties ar cēloņiem. Mazāk lietu – mazāk atkritumu!
Enerģija un ūdens ir divi lieli spēlētāji resursu un vides pozīcijā.
Enerģija pasākumos nepieciešama, lai nodrošinātu ne tikai apgaismošanu un apskaņošanu, bet arī ēst gatavošanu un ēdienu un dzērienu uzglabāšanu. Arī pasākumu filmēšana un videofailu uzglabāšana, apstrāde un translēšana prasa energoresursus, tāpēc pat tad, ja viesi “apmeklē” šo notikumu attālināti, enerģijas patēriņu un CO2 emisijas neviens neatceļ.
Savukārt ūdens ir nepieciešams dzīvības uzturēšanai, sociālajai un ekonomiskajai labklājībai, ekosistēmu aizsardzībai un saglabāšanai. Ūdens patēriņš pieaug, palielinoties pasaules iedzīvotāju skaitam. Pasaulē ir sausāki reģioni, kur ūdens trūkums kļūst arvien izteiktāks, un daudzviet pasaulē cilvēkiem jau tagad trūkst tīra dzeramā ūdens. Latvijā iedzīvotāji nejūt ūdens nepietiekamību, tomēr ūdens patēriņš ir saistīts ar dažādu ietekmju uz vidi samazināšanu.
Ja pasākums notiek brīvdabā, ūdens kaut kā ir jātransportē, un tas nozīmē gan enerģijas, gan darbaspēka izmaksas. Atkarībā no lietošanas veida tas pēc tam jānodod attīrīšanai, kas arī ir maksas pakalpojums. Gan telpās, gan ārā siltais ūdens ir jāsilda, kas prasa augstu enerģijas patēriņu. Tāpēc svarīgi velti nešķērdēt ūdeni – resursu, kura nodrošināšanai tērējam enerģiju, naudu un beigu beigās radām atkal jaunas CO2 emisijas. Tas ir arī ētiskas dabas jautājums – vai mums ir kaut kas jāizmanto neapdomīgi tikai tāpēc, ka tā mums patlaban netrūkst?
Protams, ne. Turklāt pašreizējās klimata pārmaiņas sola arī ekstrēmu laikapstākļu biežāku atkārtošanos. Ja kopējais ūdens apjoms Latvijā, visticamāk, būs pietiekams, tad lokāli sausuma periodi ir ļoti ticami.
Transportam ir būtiska loma sabiedrībā, jo tā pieejamība un efektivitāte tiešā veidā ietekmē mūsu dzīves kvalitāti. Taču vienlaikus tas veicina klimata pārmaiņas, gaisa piesārņojumu un aizņem lielas zemes platības.
Piemēram, 2016. gadā 26 % Latvijā radīto siltumnīcas efektu gāzu bija no transporta sektora. 91,3 % radīja autotransports.
Zelta likums: jo mazāk jāpārvietojas, jo labāk!
Pasākums sākas no idejas, ko vēlētos realizēt. Parasti nākamais solis ir saprast, kur to varētu veikt.
Ideālā norises vieta ģeogrāfiski ir tāda, kuru lielākā daļa dalībnieku un viesu var aizsniegt, ejot kājām, braucot ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu. Ideāla norises vieta ir tāda, ko viegli aizsniegt pasākumā iesaistītajiem piegādātājiem un tirgotājiem. Ideālas telpas ir energoefektīvas – tādas, kur siltums neizkūp uzreiz gaisā, tādas, kur var regulēt apkuri atkarībā no vajadzībām, tādas, kur apgaismojumu garantē LED lampas, tādas, kur A klases energoefektīvas iekārtas izkārtotas gudri, tādas, kur vēdināšanai var atvērt logu, tādas, kur jau ikdienā pieejama atkritumu šķirošana konteineros. Tādas, kur par patērēto un saražoto – ūdeni, patērēto siltumu un enerģiju, saražotajiem atkritumiem – jāmaksā atsevišķi, nevis viss iekļauts cenā, jo tieši rēķina pieaugums vai samazinājums var mudināt visas iesaistītās puses saimniekot taupīgāk.
Taču realitātē var gadīties, ka ēka ir moderna un energoefektīva, bet atrodas vietā, uz kuru nebrauc sabiedriskais transports. Var gadīties, ka uz vietu kursē vilciens, bet ēka ir novecojusi, grūti, dārgi un smagi apsildāma. Un tad, kad jārīko kāds liels pasākums, var gadīties, ka valstī vispār ir tikai viena vai dažas vietas, kur to teorētiski varētu rīkot – tad pārējās prasības kļūst pilnīgi mazsvarīgas, jo skaidrs, ka izvēles iespēju nav.
Kā rīkot dabai un klimatam draudzīgu pasākumu?
Pieņemot lēmumu par dabai un klimatam draudzīga pasākuma rīkošanu, vispirms ir jāizdomā, kurš Jūsu komandā būs atbildīgs par zaļo principu ieviešanu. Iespējams, pietiks ar vienu cilvēku, kas nelielā pasākumā varēs pārraudzīt visu. Citās situācijās pienākumus var sadalīt, norīkojot vienu atbildīgo par darbu ar ēdināšanas “zaļināšanu”, kādam citam uzticot atkritumu plūsmu regulēšanu, savukārt vēl kāds kolēģis varētu gādāt, lai elektrības būtu gana, vienlaikus to netērējot velti.
Tāpat pasākuma rīkošanas gaitā un jo īpaši tā izskaņā nepieciešams mērīt un reģistrēt iztērēto resursu un saražoto atkritumu apjomu – jebkuri pieraksti un aprēķini palīdzēs nākamreiz veikt ilgtspējīgākas izvēles! Piemēram, ir iespējams aptuveni izmērīt, cik CO2 tiek “saražots” uz vienu apmeklētaju vai dalībnieku. Aptuvenās CO2 emisijas pasākumam iespējams aprēķināt šeit.
Aicinām sākt plānot dabai un klimatam draudzīgāka pasākuma organizēšanu, izveidojot pasākuma čeklisti! Ievadot plānotā pasākuma parametrus, parādīsies ieteikumi, kuri jāņem vērā katrā no piecām galvenajām pasākuma sadaļām. Katras sadaļas čeklisti ir iespējams arī lejuplādēt. Tāpat visi ieteikumi arī ir apkopoti dabai un klimatam draudzīga pasākuma rokasgrāmatā!
